Medus un karstums

Beidzot atrisināts vecum vecais jautājums - vai var medu likt karstā tējā ? Vai tomēr pagaidām un tad. Pirtniekiem mācīja, ka medu liekam klāt, kad tēja ir dzeramā karstumā, kas, protams, arī ir labs padoms, jo vārošu jau nu nevajadzētu dzert.

Mūsu biškopji ir veikuši praktisku pētījumu, iesaistot BIOR laboratoriju. Un rezultāti pilnīgi apgāž plaši zināmo uzskatu, ka medu karsēt virs 40 C nedrīkst. 

Izrādījās, ka medu pievienojot karstai tējai , tā bioloģiskā aktivitāte nezūd. Aktivitātes samazināšanās notiek, tikai medu sildot ilgstoši. Tātad lielāka ietekme ir nevis tam, cik augsta ir temperatūra, bet tieši karsēšanas ilgumam.

Praktiski tas nozīmē, ka medu efektīvāk ir sildīt augstā temperatūrā un īsu laiku.

Jaunā pārtika

Tas nu ir skaidrs - pasaule pamazām kļūst pārapdzīvota un visiem, ko ēst nepietiks. Vismaz tā mūs baida. Jau tagad Eiropas Komisija pamazām dod atļaujas dažādu ēdamo kukaiņu ieviešanai pārtikas apritē - kaltētus, saldētus siseņus un circeņus var grauzt uz nebēdu.

Bet kas tad mēs - sliktāki vai? Nu labi, varbūt circeņu mums nav tik daudz vai arī noķert tos būtu pārāk sarežģīti, taču ikviens biškopis vasarā saskaras ar problēmu, ka stropā ir pilns ar tīru proteīnu jebšu tranu periem. Kā skaidro zinātāji - tie satur olbaltumvielas - 20%, glikozi, fruktozi, piesātinātās taukskābes, aminoskābes 11%, mikroelementus - K, Na, Ca, P, Mg u.c., vitamīnus A,E, D, B ...., bisu hormonus u.c. vērtīgas vielas.

Vienīga problēma - tie svaigā veidā ātri bojājas, tādēļ vai nu jāsasaldē vai jāpārstrādā. 

Šī tiešām varētu būt, ja ne nākotnes pārtika, tad veselīga piedeva sportistiem un citiem aktīviem ļaužiem gan. Protams, ne jau tārpu formā, bet skaista malta pulverīša bundžiņā būtu vērtīgs, dabas dots,  uztura bagātinātājs.

Propoliss un karš

Tā nu tas ir iekārtots, ka visu laiku jāizmēģina kaut kas jauns. Lai interesantāk pašai, ja ne kam citam. Šo pavasari nolēmu iegūt biezo propolisa ekstraktu, lai realizētu ieceri par medus - propolisa maisījumu izveidi.

Vispār uzskatu, ka propoliss ir vel nenovērtēts dabas un bišu kopsadarbības radīts brīnumlīdzeklis. Tas tiek saukts par dabas penicilīnu, jo spēj iedarboties uz tādiem mikroorganismiem, pret kuriem parastās antibiotikas ir bezspēcīgas.

Lai nu kā, visu pandēmijas laiku staigāju maskā, kurā iešuvu vienu kārtu ar propolisa sedziņu no bišu stropa, degunā smērēju propolisa un vaska smēri un pagaidām ( tpu,tpu, tpuuuu) esmu izsprukusi sveikā no šī "skorbuļa". 

Bet par šo pavasari..... Aplēju propolisu ar spirtu ....un nākošajā dienā sākās karš. Lai gan pēc receptūras burka jākrata divas reizes dienā, atzīstos, šis propoliss ir pārkratīts. Darīju to 2 x 10 reizes dienā ļoti nikni un agresīvi, jo tas kaut nedaudz palīdzēja izlādēties. Cerēju, ka pēc divām nedēļām, kad šķīdums jānokāš, karš arī būs beidzies, bet kas tev deva......

Iznākums garšas ziņā ir lielisks, tagad tikai vēl nedaudz jāpagaida, kad lieliski beigsies arī šis ļaunais murgs.